Indīgs augs latvānis. Nedaudz vēstures
Ko mēs zinām par latvāņa augu? Jā nedaudz. Tikai tā sulai nokļūstot uz ādas, rodas apdegumi. Tikmēr indīgs augs latvānis Iepriekš tā bija vērtīga lopbarības kultūra, un ar tās audzēšanu nodarbojās visas Padomju Savienības kolhozi.
Viss sākās, kad Staļins savulaik uzzināja, ka Ziemeļamerikā latvāņus veiksmīgi izmanto kā vērtīgu lopbarības kultūru. Lauksaimniecība pēc kara bija pilnīgā sabrukumā, un tāpēc viņi “tvēra latvāņus kā salmus”, kam vajadzēja palīdzēt nodrošināt pārtikas piegādi. Kultivēti latvāņi, un turpināja augt Hruščova un Brežņeva laikā.
Bet 90. gados, vispārējā posta laikā, latvāņu audzēšana tika pārtraukta. Un indīgais latvāņa augs to nepiedeva. Tagad tas nevaldāmi sācis pašvairot un ieņemt arvien vairāk zemes. Un zinoši cilvēki par to brīdināja Staļinu. Tagad tas viss ir atdzīvojies, un latvāņi no kultivēta auga ir pārvērtušies par slikti iznīcinātu nezāli.
Turklāt, latvāņi ir indīgi! Turklāt tas ir tik indīgs, ka “saziņa” ar šo augu var būt letāla.
Fakts ir tāds, ka augšanas sezonā tie uzkrājas visās auga daļās kumarīni un furokomarīni – fotodinamiskās vielas, kas paaugstina latvāņu sulu saņēmušās ādas fotosensitivitāti. To parasti izsaka tulznas, kas parādās uz ādas, kas laika gaitā kļūst brūnas un pamazām izzūd.
Visbiežāk ar latvāņiem slimo mazi bērni. Taču gadās, ka apdegumus gūst arī pieaugušie, mēģinot ar kailām rokām iznīcināt kādu augu. Šajā sakarā ir izstrādāti daži noteikumi “saziņai” ar šo augu.
- Augam labāk nepieskarties vispār.
- Ja ir nepieciešamība to iznīcināt, tad jārīkojas tumsā, valkājot aizsargtērpu un aizsargbrilles.
- Ja notiek saskare ar latvāņu sulu, saskares vietas jānomazgā ar veļas ziepēm. Ja parādās tulznas, tiek veikti pasākumi, kas vienmēr tiek noteikti pēc apdegumiem.
