Mežrozīšu augšana

Mežrozīšu augi satur milzīgu daudzumu dažādu vitamīnu un palīgvielu organisko un minerālvielu. Mežrozīšu augu izmanto dažādās jomās – medicīnā, kosmetoloģijā, tradicionālajā medicīnā, interjera dekorēšanā un tiešajā patēriņā (kompoti, tējas uz ogu un mežrozīšu lapu bāzes).

Mežrozīšu augi tiek pavairoti dažādos veidos: dalot krūmu, spraudeņus, sējot sēklas, slāņojot un sakņu piesūcekņus.

Lai audzētu mežrozīšu gurnus, izmantojot sakņu piesūcekņus, tie sākotnēji ir jāaudzē stādaudzētavā 1-2 gadus un stādam jārūpējas par pilnu. Tāpat lielāko daļu rožu gurnu šķirņu var izaudzēt no zaļajiem spraudeņiem, taču atzītākā metode ir mežrozīšu audzēšana, izmantojot sēklas.

Lai rožu gurnus audzētu ar sēklām, augsnei jābūt labi apaugļotai, irdenai un diezgan bieži samitrinatai. Sēklas iegūšanai savāc brūnas ogas, no kurām atdala mīkstumu un sēklas (sēklas) līdz sējai uzglabā ledusskapī mitrās smiltīs. Mežrozīšu gurnus labāk sēt rudenī, lai ziemā notiktu stratifikācijas process un nākamā gada pavasarī parādītos stādi.

Burtiski gadu pirms auga sēšanas jāsāk radīt visi nepieciešamie apstākļi: jāatbrīvo augsne no iepriekšējās kultūras un attiecīgi jākultivē to 20-25 cm dziļumā. Ja augsne ir skāba, tad tā ir jākaļķo. Tālāk jums vajadzētu mēslot augsni ar minerālvielām un organiskām vielām.Sējiet stādus bedrēs vai tranšejās, kuru izmēri ir attiecīgi 60/60/60 un 0,7-1,2.

Stāda saknes jāapstrādā māla misā, pēc tam stādīšanas bedrē jāuzliek uz konusa formas bumbuļa un, rūpīgi sadalot saknes, pārkaisa ar zemi, jāsablīvē augsne un jānodrošina bagātīga laistīšana.

Tā kā augs nav pašauglīgs, jāstāda ar vairākām krusteniski apputeksnētām šķirnēm, kurām ir vienāds ziedēšanas periods.