Salāti - stādu vēsture un audzēšanas ieteikumi

Salāti vai sīpolu salāti ir asteru dzimtas dārzeņu kultūras nosaukums. Salāti ir viens no senākajiem augiem, ko audzēja kā kultūru Vidusjūrā. Salāti ir iegūti no savvaļas salātiem, kas sastopami Ziemeļāfrikā, Āzijā, Dienvideiropā un Rietumeiropā. Senie ēģiptieši pazina salātus, Persijas karaļi tos uzskatīja par vērtīgu dārzeņu un godināja kā delikatesi, senie grieķi izmantoja salātus ne tikai pārtikā, bet arī kā ārstniecības augu. Romieši salātus uzskatīja par izsmalcinātu desertu, vēlāk tos izmantoja ēstgribu rosinošu uzkodu pagatavošanai. Salāti tika patērēti ne tikai svaigi, bet arī marinēti ar medu un etiķi. Eiropā salātus sāka audzēt Luija XIV laikā.

Mūsdienās salāti joprojām ir viens no iecienītākajiem vasaras dārzeņiem, kas tiek uzskatīti par vērtīgu vitamīnu un daudzu cilvēkam noderīgu mikroelementu avotu. Grūti atrast vasarnieku, kurš neaudzētu salātus.

Salāti nav ļoti kaprīzs augs, taču, lai iegūtu labu ražu, varat izmantot pieredzējušu agronomu padomus.

• Salātus vajadzētu sēt uz nepaskābinātām auglīgām augsnēm.
• Minerālmēsliem salātu gultām būs nepieciešams superfosfāts, urīnviela un kālija sulfāts.
• Augsnes skābumu var koriģēt, pievienojot pūkaina kaļķa vai dolomīta miltus (līdz 200-250 gramiem uz kvadrātmetru).
• Salāti ir jutīgi arī pret sakņu barošanu augšanas sezonā.
• Komposta lietošana ievērojami palielina produktivitāti.

Sākot ar agru pavasari, salātu sēklas var sēt tieši augsnē. Lapu šķirnes var audzēt atklātā zemē visu vasaru.

Sēj salātus rindās, platumam starp kurām jābūt vismaz 15-20 cm.Sēklu stādīšanas dziļums ir līdz 1,5 cm, uz lineāro metru jāsēj ne vairāk kā 30 sēklas.